Rubrika "3:3" - Mazais starts, Bērnība un Sapņi


Otrais Rubrikas "3:3" raksts ir klāt. Futbola nedēļa Latvijā pagāja diezgan interesantā gaisotnē - Daudzas Virslīgas komandas aizvadīja savas pirmās pārbaudes spēles, tajā skaitā arī Jūrmalas "Spartaks" komandas( pirmā un dublieru komandas). Aleksandrs Starkovs paziņoja izlases kandidātu sarakstu, kurā, nu jau, ir iekļauti trīs Jūrmalas "Spartaks" spēlētāji Jevgeņijs ŅerugalsEdgars Gauračs, un vakardien sarakstā pamanījies iekļūt arī 21 gadus vecais Ingars Sarmis Stuglis. Valstsvienības nometne sākās jau šodien , tas nozīmē, ka diemžēl, trīs FK "Spartaks" Jūrmala balsta spēlētāji nepalīdzēs komandai 4.februārī Tallinā notiekošajā "Livonijas kausā". 

Šodienas rubrikas jautājumu tēmu esam izvēlējušies - "Bērniba un Futbola sapņi", uz kuriem diezgan veiksmīgi un ar smaidu sejā atbildēja Jūrmalas "Spartaks" trīs spēlētāji - Ingars Sarmis Stuglis, Ingus Šlampe, un Pāvels Mihadjuks.


1. Iesākumā pastāsti, kā sākās Tavas futbola gaitas ?

I.Šlampe : " Futbolista gaitas man sākās kopā ar manu vectēvu, man bija 5-6 gadi, teikšu atklāti, Opis dzina mani ar koku, lai es spēlētu futbolu, protams, vairāk pie sirds man gāja paslēpes, bet Opis ar koka pagali darīja brīnumus, un ja nebūtu koka pagales, tad es laikam nebūtu nemaz futbolā."

I.Stuglis : " Sāku spēlēt futbolu tikai deviņos gados, protams, līdz deviņiem gadiem , kā jau visiem maniem vienaudžiem tajā laikā, ļoti patika pavadīt brīvo laiku dauzoties ārā , spēlējām visu, kas vien rokās pagadījās (basketbols, florbols). Deviņos gados sāku JFC Skonto sistēmā apgūt pirmos soļus futbolā. Protams, skatījos arī uz vecāko brāli, kurš jau tolaik diezgan nopietni spēlēja futbolu, tā nu es arī ienācu futbola vidē. Vecāki ļoti gribēja , lai spēlējam futbolu. Pirms EURO 2004 un tā ietvaros , futbols viennozīmīgi bija uzplaucis mūsu valstī. Kaut arī pašam dzimtā pilsēta ir Aizkraukle, braucām trenēties uz Rīgu, ne ko darīt."

P.Mihadjuks: "Dzimis un audzis esmu Liepājā. 7 gados, cik atceros, sāku futbola gaitas pēc tā , kad uz manu skolu bija ieradušies treneri no Liepājas futbola, stāstīja par jaunas komandas uzņemšanu, es ilgi nedomājot pacēlu roku un pieteicos , kaut arī vecāki par to nemaz nezināja. Toreiz es pats braukāju jau agrā bērnībā uz treniņiem, vecākiem bija daudz sava darba , tāpēc es tādā veidā pat kļuvu bezbailīgāks. Protams, 12-13 gados , es pārnācu mājas ar nopietnu kājas traumu, no treniņa atnākt uz mājām palīdzēja komandas biedri, diemžēl, vecāki man bija aizlieguši uz veselu gadu nodarboties ar futbolu , bet es zināju, ka es kādreiz atgriezīšos šajā sporta veidā, tā tas arī notika.


2. Vai atceries savu pirmo treneri un kā treneris ietekmēja tavu pozīcijas izvēli ?

I.Šlampe : "Nopietnākas futbola gaitas sākās 6-7 gadu vecumā Liepājā, pie Leona Valinska, kurš tobrīd skaitījās, ka visu spēlētāju pamata treneris. Biju ļoti aktīvs, rezervistos nesēdēju, vienmēr tiku spēlēt. Sākotnējā pozīcija man bija kreisais aizsargs, laika gaitā ,protams, biju arī uzbrucējs, pussargs, bet vārtsargs, diemžēl vai par laimi, tā arī nekad nebiju. Treneri mainījās un daudzi manī ievēroja kā kreiso aizsargu. Kas ir interesanti, Virslīgas pussezonu gan nospēlēju uzburcēja postenī, bija diezgan neparasti, bet nu tāds ir futbols.

I.Stuglis : "Dmitrijs Sidorovs, liels paldies viņam par atbalstu, joprojām uzturam kontaktu. Savā pirmajā treniņā biju izteikts līderis, neviens nevarēja atņemt bumbu, sasitu daudz golus. Treneris arī toreiz ieraudzīja manī izteiktu pussargu , varēju būt visur, kur bumba pieskārās."

P.Mihadjuks: "Pirmo neatceros , bet jaunatnes futbolā pamatus man ielika Berezins un Verpakovskis vecākais. Augums bija tas , kas noteica manu pozīciju laukumā. Līdz 12 gadiem biju rezultatīvākais uzbrucējs komandā, kad sākās 11x11 futbols , bija diezgan grūti spēlēt uzbrukumā, ar katru gadu sēdos ar vien zemāk un zemāk. Lūk , šodien esmu aizsargs. Par vārtsargu tiešām nebūšu vairs! "


3. Vai jau no pašas bērnības sapņoji kļūt par profesionālo futbolistu ?

I.Šlampe : "Labs jautājums ! Es pat īsti neatceros , kas man galvā darījās, pieminu tikai to , ka 10 gadu vecumā es ar azartu vēroju Liepājas meistarkomandas spēles, ļoti aktīvi sekoju futbolam. Katru reizi sekoju līdzi kā spēles aizvada Pāvels Surņins un Oskars Kļava, tie bija viennozīmīgi mani favorīti no Latvijas futbolistiem. 14 gados Jānis Zuntners paņēma pie sevis dublieru komandā , un tā arī sākās mana futbolista profesionālā karjera.

I.Stuglis : "Bērnībā man ļoti patika florbols, joprojām tā ir mana sirdslieta brīvajā laikā. 12 gados, trenējoties Skonto sistēmā, apsvēru domu un jutu , ka man ir potenciāls attīstīties, tā nu arī pēc pāris gadiem debitēju Latvijas Virslīgā. Vienmēr visu gribēju un gribu darīt pēc maksimuma.

P.Mihadjuks: " Kaut es varētu atcerēties tik precīzi, par ko es tad domāju. Bet noteikti, manās domās nebija kļūt par profesionālu futbolistu, doma, ka es varētu pie manis pieklauvēja tikai 16-17 gados, kad spēlēju dublieru komandā, un 18 gados jau tiku izsaukts un Liepājas meistarkomandu."


Piezīmes: Atstājiet komentāru

* E-pasts netiks publicēts mājas lapā.